APMIERINĀT definīcija Latviešu valodā:

APMIERINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, ka kļūst mierīgs, nomierinās.

    • Šūpojot apmierināt bērnu
    • Zēns raudāja, un viņu nevarēja apmierināt

  • 2

    Tiesvedībā – atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.

    • Apmierināt civilprasību

  • 3

    Piepildīt, izpildīt, realizēt; rīkoties tā, ka atbilst kādām prasībām, normām, vajadzībām.

    • Apmierināt ziņkāri, vēlēšanos
    • Apmierināt pircēju prasības
    • Agronomu neapmierināja sējas darbu tempi

  • 4

    Apremdēt, apslāpēt (piem., ēstgribu, slāpes).

    • Apmierināt izsalkumu