APMIERINĀJUMS definīcija Latviešu valodā:

APMIERINĀJUMS

singular masculine noun

  • 1

    Patika, prieks (par ko paveiktu, notikušu u. tml.).

    • Izjust apmierinājumu par padarīto darbu

  • 2

    Mierinājums.

    • Viņš nezina, kur rast apmierinājumu
    • Meklēt apmierinājumu darbā