APLOCE definīcija Latviešu valodā:

APLOCE

sieviešu dzimte

  • 1

    Līnija, kuras visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.

    • Novilkt aploci
    • Aploces garums

  • 2

    Apaļš ietvars, apmale.

    • Spogulis zeltītā aplocē