APLAMĪBA definīcija Latviešu valodā:

APLAMĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība aplams; nepareizība; arī muļķība.

    aplams
    • Izturēšanās, rīcības aplamība
    • Domas aplamība bija acīm redzama

  • 2

    Nepareiza, arī muļķīga rīcība, doma.

    • Izdarīt aplamību
    • Uzrakstīt, sarunāt aplamības