APKAUNOT definīcija Latviešu valodā:

APKAUNOT

pārejošs darbības vārds-oju, -o

  • 1

    Dziļi aizskart (kādu), sagādājot kaunu, negodu; pazemot.

    Sk. arī APKAUNOJOŠS
    • Apkaunot kādu biedru priekšā
    • Šāda rīcība viņu apkaunoja
    • Justies apkaunotam
    • Neļaut apkaunot savu vārdu