APKĀRTĒJS definīcija Latviešu valodā:

APKĀRTĒJS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas atrodas tuvu apkārt, netālā apkārtnē.

    • Apkārtējie ciemi, mājas
    • Apkārtējā daba

  • 2

    lietv. nozīmē apkārtējais v. Apkārtnes priekšmeti, apkārtnes daba.

    • Apkārtējais viņu neinteresēja

  • 3

    dsk., lietv. nozīmē apkārtējie v.; apkārtējās s. Cilvēki, kas atrodas apkārt, tuvu klāt.

    • Apkārtējie uzmanīgi klausījās