APJUKT definīcija Latviešu valodā:

APJUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Zaudēt (uz īsu brīdi) spriešanas, orientēšanās vai rīcības spēju.

    • Apjukt no negaidīta uzkliedziena
    • Zēns apjucis starp svešajiem cilvēkiem