APCIETINĀJUMS definīcija Latviešu valodā:

APCIETINĀJUMS

singular masculine noun

  • 1

    Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad viņš atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.

    • Atrasties apcietinājumā
    • Atbrīvot no apcietinājuma