ANTENA definīcija Latviešu valodā:

ANTENA

sieviešu dzimte

  • 1

    Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.

    • Raidītāja antena
    • Uztvērēja antena
    • Televīzijas antena

  • 2

    Zooloģijā – posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).