ANALFABĒTS definīcija Latviešu valodā:

ANALFABĒTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Lasīt un rakstīt nepratējs.

  • 2

    Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).

    • Analfabēts mākslā