AIZTRIEKT definīcija Latviešu valodā:

AIZTRIEKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Triecot, dzenot panākt, ka (kas) attālinās; triecot, dzenot panākt, ka aiziet, aizskrien (kur, līdz kurienei, aiz kā); aizdzīt.

    • Aiztriekt vilkus
    • Aiztriekt kādu prom
    • Aiztriekt suni uz mājām