AIZTRAUKT definīcija Latviešu valodā:

AIZTRAUKT

  • 1

    nepārej Ātri aizskriet, aizbraukt u. tml.; aizdrāzties, aizjoņot.

    • Tramvajs aiztrauc pa ielu
    • Aiztrauc balti mākoņi
    • pārnesta nozīme Laiks aiztrauc kā vēja spārniem

  • 2

    pārej Ar strauju kustību atvairīt, atvirzīt (nost, projām).

    • Aiztraukt mušas no galda
    • Vējš aiztrauc lapas pa gaisu
    • pārnesta nozīme Aiztraukt drūmās domas