AIZSTĀVĒT definīcija Latviešu valodā:

AIZSTĀVĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pamatot, atspēkojot iebildumus; pamatot, pierādīt (piem., disertācijas, projekta pamattēzes) īpašā apspriedē.

    • Aizstāvēt savu domu
    • Aizstāvēt drauga ierosinājumu
    • Aizstāvēt izvirzīto priekšlikumu
    • Aizstāvēt progresīvas idejas
    • Aizstāvēt diplomdarbu

  • 2

    Rīkoties, vērsties (pret ko), lai attaisnotu (sevi, citus), lai novērstu ko naidīgu, nevēlamu.

    • Aizstāvēt brāli, draugu
    • Aizstāvēt biedru pret nepatiesiem apvainojumiem

  • 3

    Ar militāru darbību, bruņotā cīņā aizsargāt.

    • Aizstāvēt dzimteni, valsti
    • Aizstāvēt tautas brīvību

  • 4

    Tiesā – oficiāli atbalstīt (apsūdzēto), atspēkojot apsūdzību vai mazinot (viņa) vainu.

    • Aizstāvēt apsūdzēto tiesā
    • Aizstāvot apsūdzēto, norādīt uz vainu mīkstinošiem apstākļiem

  • 5

    Aktīvi darbojoties, saglabāt, vairot (piem., godu, slavu).

    • Aizstāvēt savas skolas godu sacīkstēs