AIZRITĒT definīcija Latviešu valodā:

nepārejošs darbības vārds

• 1

  Ritot attālināties; ritot nokļūt (kur, līdz kurienei, aiz kā).

  • Lietus lāses aizritēja pa stumbru uz leju
  • Spolīte aizrit pa galdu
  • Kamols aizritēja līdz durvīm

• 2

  Viegli, līdzeni aizbraukt (par transportlīdzekļiem, kam ir riteņi).

  • Vagoni aizritēja garām

• 3

  Paiet (par laikposmu).

  • Aizrit dienas, mēneši, gadi
  • Mūžs aizritējis nemanot