AIZBILDNIECĪBA definīcija Latviešu valodā:

AIZBILDNIECĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Pastāvīga gādība par kādu, viņa interešu aizstāvēšana.

    • Atrasties vecāko biedru aizbildniecībā
    • Ņemt kādu savā aizbildniecībā