AIZBĒGT definīcija Latviešu valodā:

AIZBĒGT

nepārejošs darbības vārds-bēgu, -bēdz, -bēg

  • 1

    Bēgot attālināties; bēgot nokļūt (kur, līdz kurai vietai, aiz kā).

    • Suns aizbēdzis
    • Zaķis aizbēga mežā
    • Zēns aizbēga līdz ceļam un apstājās