CIET definīcija Latviešu valodā:
CIET
apstākļa
- 1
Tādā stāvoklī, ka ir aizdarīts, aizvērts.
- Logi un durvis ir ciet
- Vāks nav ciet
- Vārti jau ciet
- 2
Tādā stāvoklī, ka nav pieejams, nedarbojas (par iestādēm, veikaliem u. tml.); slēgts.
- Pasts jau ciet
- Veikali svētdienās ir ciet
- 3
Tādā stāvoklī, ka ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
- Deguns ir ciet
- Bērnam ir ciet kakls
- Balss pavisam ciet
- Elpu rauj ciet
- 4
Kopā ar darbības vārdu atbilst pēc nozīmes priedēklim «aiz-» vai pastiprina tā nozīmi.
- Aizvērt acis ciet
- Spraugas aizbāztas ciet
- 5
Kopā ar darbības vārdu atbilst pēc nozīmes priedēklim «sa-» (arī «no-») vai pastiprina tā nozīmi.
- Saķert ciet
- Sagrābt ciet