BLĪKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:
BLĪKŠĶIS
vīriešu dzimte-ķa
- 1
Īss, stiprs troksnis, kāds dzirdams, piem., smagam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- Grāmata nokrita ar lielu blīkšķi
- Ar blīkšķi aizcērtas durvis
- 2
Šāviena troksnis.
- Šāvienu blīkšķi apklusa